Lūgšana “Esi sveicināta, Marija” ir tradicionāla kristiešu lūgšana, kurā tiek lūgta Jaunavas Marijas, Jēzus mātes, aizlūgšana. Tās izcelsme ir saistīta ar Bībeles fragmentiem no Lūkas evaņģēlija, un pirmā lūgšanas daļa ietver eņģeļa Gabriela sveicienu Marijai (“Esi sveicināta, žēlastības pilnā, Kungs ir ar tevi”) un Elizabetes vārdus apmeklējuma laikā (“Svētīta esi tu starp sievietēm, un svētīts ir tavas miesas auglis, Jēzus”). Otrā daļa, “Svētā Marija, Dieva Māte, lūdz par mums, grēciniekiem, tagad un mūsu nāves stundā,” tika pievienota Baznīcas gaitā. Šī lūgšana tiek plaši izmantota Romas katoļticībā, Austrumu pareizticībā un dažās anglikāņu tradīcijās. Tā ir centrāla Rožukronī – dievbijības praksē, kurā “Esi sveicināta, Marija” atkārto, pārdomājot notikumus Kristus un Marijas dzīvē. Lūgšana tiek izmantota, lai godinātu Mariju un lūgtu viņas aizlūgšanu, uzsverot viņas nozīmi kā Jēzus mātei un spēcīgai garīgai aizstāvei.